Iespējams labākā mūzika mācībām

Georgs Lozanovs bija Bulgāru psihiatrs, kurš pētīja mūzikas ietekmi uz atmiņu un mācīšanās procesu. Viņš atklāja, ka mūzikas ietekmi uz smadzenēm ir iespējams izmērīt, un patiesi, arī mūsdienu zinātnieki ir apstiprinājuši šo faktu.
Georgs Lozanovs izmantoja klasisko mūziku 3 dažādiem mācību procesu posmiem: sākotnējai relaksācijai (pirms mācībām), mācīšanās procesam un atmiņas apkopošanai.
Pagaidi, neskrien prom.

Sāksim ar klasisko mūziku 🙂

Relaksācijai

Pirms atver mācību grāmatas (mājās), ir svarīgi, lai Tu ‘ieliktu’ smadzenes īstajā noskaņojumā. Tas ir nepieciešams, lai Tu sagatavotos uzņemt papildu informāciju un, lai tev būtu daudz vieglāk iemācīties nepieciešamo.
Šim posmam Georgs Lozanovs ir ieteicis sekojošus skaņdarbus:
+ Klods Ašils Debisī (Claude Debussy) – Deux Arabesques;
+ Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach) – 6 Concerti after Vivaldi, Concerto for Harpsichord in F minor, Goldberg Variations;
+ Arkandželo Korelli (Arcangelo Corelli) – Music for the Royal Fireworks; un Concerti grosso No. 1 un 3, 12 Concerti Grossi, Opus 6;
+ Johans Pahelbels (Johann Pachelbel) – Canon in D Major;
+ Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi) – 4 sezonas (‘Ziema’, Flute Concerto Nr. 4 in G Major, 6 Flute Concerti, Opus 10).

Aktīvam mācību procesam

Aktīvam mācību procesam, Georgs Lazanovs ir ieteicis ‘dzīvākus’ ritmus (saucas ‘Aktīvie koncerti’). Šie skaņdarbi ir ideāli lasīšanai un jaunas informācijas iegaumēšanai.
Daži labākie skaņdarbi:
+ Čaikovskis (Tchaikovsky)- Klavieru un orķestra koncerts B minorā;
+ Bēthovens (Ludwig van Beethoven) – Koncerts vijolēm un orķestrim D mažorā; un Koncerts Nr.5 E flat mažorā klavierēm un orķestrim, Opus 73 (‘Emperor’)
+ Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart)- Vijoļu un orķestra koncerts Nr.7 D mažorā;
+ Jozefs Haidns (Franz Joseph Haydn) – Simfonija Nr.67 F mažorā; un Simfonija Nr.69 B mažorā

Atmiņas uzlabošanai

Šo mācīšanās posmu attiecina uz to informāciju, kura jau ir apgūta, tomēr to nepieciešams atsaukt atmiņā, lai neaizmirstos. Tāpēc arī Georgs Lozanovs šī posma mūziku nosauca par ‘Pasīvo koncertu’. Zemāk nosauktie skaņdarbi palīdzēs Tev sakārtot jau zināmo ‘pa plauktiņiem’ tavā galvā:
+ Arkandželo Korelli (Arcangelo Corelli) – Concerti grossi vijolēm un orķestriem, skaņdarbi Nr. 2, 5, 8 un 9; un Concerti Grossi, Opus 4, Nr.10, 11 un 12;
+ Georgs Frīdrihs Hendels (George Frideric Handel) – The Water Music;
+ Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach) – Fantāzija (Fantasy) C minorā un Trio D minorā, kā arī Kanoniskās vibrācijas (Canonic Vibrations) un Toccata;
+ Antonio Vivaldi – 5 koncerti flautai un bedres orķestrim

Tagad, kad esam iepazinušies ar klasisko mūziku, pievērsīsimies mūsdienīgākai 🙂

Instrumentāli ambientā mūzika*

Šī mūzika ir paredzēta tiem, kuri klasisko mūzikas stilu vienkārši fiziski nespēj pārdzīvot 🙂 Šī ir mazliet modernāka alternatīva ierastajai klasikai: ambienta instrumentālā mūzika. Šajā stilā tiek izmantoti tie paši klasiskie mūzikas instrumenti, lai radītu mūsdienīgus 21. gs. skaņdarbus. Daži no rekomendējamiem skaņdarbiem:
+ VSQ Performs the Hits of 2013, Volume 2 – Vitamin String Quartet;
+ Duke Starwalker – You Are An Angel, Utopia, In Heaven, Tropical Getaway, Fantasy Island;
+ Utopian Sounds – Paradox, Spindles;
+ Travis A. King – Creation, Indigo.

Šie ir tikai daži piemēri, kas ir ambientā mūzika un kā tā skan. Līdzīgi skaņdarbi ir sastopami ik uz stūra, galvenais, ir meklēt pareizajiem atslēgvārdiem.

Elektroniskā mūzika

Elektroniskam mūzikas stilam raksturīgi ritmi un skaņas, kuras atkārtojas. Tās nepārklājas, kā dažos klasiskās mūzikas skaņdarbos. Tā vietā, melodijas tiek ‘būvētas’ viena uz otras, veidojot plūstošu pāreju. kad skan kāds no šiem dziesmu gabaliem, Tu tik un tā vari turpināt koncentrēties uz mācībām, nevis uz pašu dziesmu. Šeit būs daži piemēri:
+ Dj Tiesto – Elements of Life, Adagio for Strings, Ten Seconds before Sunrise, Traffic, Forever today;
+ Nightcrawlers – Push The Feeling On;
+ René van der Wouden (izpildītājs);
+ Adrian von Ziegler and The Enigma TNG – Pulse.

Protams, arī elektroniskā mūzika ir visai savdabīga, tāpēc, ja klausies šo, negriez pārāk skaļi, jo visticamāk, ka pārējiem ģimenes cilvēkiem un kaimiņiem, tā varētu ‘neiet pie sirds’.

Bet zini, ir arī tādas mūzikas skaņas, kuras varētu patikt visiem, jo pārsvarā tās iedarbojas nomierinoši. Un, tās ir dabas skaņas.

Dabas skaņas ir lieliskas ar to, ka klausīšanās tajās veicina koncentrēšanās spēju palielināšanos, kamēr mācies vai raksti kādu svarīgu darbu. Šāda veida mūzika palīdz fokusēt domas vienā virzienā, mūsu gadījumā, izglītošanās virzienā, kā arī kavē domu aizplūšanu pretējā virzienā, neļaujot novērties no mērķa. Lūk, daži noderīgi avoti, kā piemēri:
+ Dabas skaņu radio – vieta, kur 24h diennaktī iespējams klausīties dažādās dabas skaņās – visuma, lietus, negaisa utt. Plūstošas skaņas, kuras nenovērsīs Tavu uzmanību. Ja ieslēgsi pietiekami klusi, spēsi sadzirdēt savas domas.
+ Dabas skaņas – vietne, kur iespējams dzirdēt, kā šalc okeāns. Taču šīs vietnes bonuss ir tēmas izvēlēs iespējas – gribi, klausies okeānu, gribi, klausies lietus mežus vai nomierinošu mūziku labākam miegam.
+ Bet tiem, kam patīk atrasties tuvāk Latvijas dabai, piedāvāju uzslēgt šo mūzikas darbu – 8h garas relaksējošas dabas skaņas, kas Tev liks sajusties kā pie mazas meža upītes ar skaistām putnu balsīm apkārt.

Noslēgumā

Lai arī kuru mūzikas stilu Tu izvēlies, atceries, efektīva vielas apgūšana ir saistīta ar to mūziku (! mūzika nav tas pats, kas mūzikas stils), kas ir vistuvākā Tev, nevis, kas ir modē skolā, radio topos vai youtube. Mūzika vai muzikālās skaņas, kuras Tu klausies mācību procesa laikā, noteiktās smadzeņu vietās rada noteiktus impulsus, kuri atbild par Tavu uztveri un par iekšējo neironu darbību. Pārāk sarežģīti? Tas nozīmē: ja izvēlēsies klausīties metālu, nekas daudz no vajadzīgā atmiņā neiespiedīsies, jo tava nervu sistēma būs patstāvīgā satraukumā,  tā visu laiku būs ‘uzvilkta’.
Protams, arī garastāvoklis var noteikt, kādu mūziku labāk klausīties. Tāpēc, Tavs pirmais uzdevums ir iepazīties ar vairākiem mūzikas stiliem. Otrais – izvēlēties sirdij tuvāko, kuru klausīsies, kad mācīsies vai koncentrēsies lielākiem darbiem.

Veiksmi! 🙂

* Ambientā mūzika jeb ambients ir mūzikas žanrs, kas ir ļoti tuvs (vai dažkārt uzskatīts par apakš žanru) New Age mūzikai un kas lielā mērogā koncentrējas uz tembrālām skaņas īpašībām, galvenokārt sakārtotām vai izpildītām, lai izraisītu ‘gaisīgas’, ‘vizuālas’ vai ‘klusas’ īpašības. Ambients attīstījās no 20. gadsimta impresionisma mūzikas (komponisti Džons Keidžs, Mortons Feldmens), minimālisma mūzikas un no agrīnās elektroniskās mūzikas izpildītājiem 1960. gados un 1970. gados. Rokmūziķis Braiens Īno pirmoreiz minēja un faktiski arī radīja frāzi ‘ambientā mūzika’ (ambient music) sava 1979. gada albuma Ambient 1: Music for Airports aprakstā. [Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ambient%C4%81_m%C5%ABzika]