Dzīvoja reiz dzejnieks Vladimirs Majavskijs, kuram bija visai zīmīgi dzejoļi. Viens no tiem, “Кем быть?” tulkojumā “Par ko man kļūt?” ir aktuāls vēl šodien, un tas, mazliet pielāgots mūsdienām, skan šādi: “Es iešu tur, kur mani apmācīs!” Viss ir tieši tā arī ir: jaunie speciālisti, kuri absolvējuši visdažādākās mācību iestādes, nezina, ko darīt tālāk.
Ir būts šādā situācijā? Droši vien lielākā daļa lasītāju atbildēs – jā. Tad nu mēģināsim tikt galā, lai saprastu, kā būt tālāk.
Mēs samērā bieži dzirdam tādas frāzes, kā:
“Viss ir Tavās rokās!”, “Visu var iemācīties, galvenais – būt par sevi pārliecinātam”, “Nav nekā neiespējama”, “Pamēģini, ja nepatiks, vienmēr var aiziet”, un tml. Skaisti vārdi, bet zināmās situācijās mulsina.
Daudzi eksperti saka, lai nebaidās mainīt esošo darba vietu, skolu, dzīvi utt., ja neapmierina esošā. Tomēr atrast jaunu darbu vai skolu, kurā ir patiesa vēlēšanās studēt, lai vēlāk nebūtu “ja nu kas, aiziešu” un nebūtu jāmētājas no vietas vietas uz citu, kas jau vairāk līdzināsies bezatbildībai un degustācijai, ir grūti. Vienīgais racionālais solis šajā ieteikumā ir: šobrīd ir tāda situācija, kurā nav stabilitātes. Visu laiku ir nepieciešams pielāgoties izmaiņām, apkārtējai videi, apstākļiem un klausīties savā iekšējā “es”. Jā, Tev ir lielisks kolektīvs, tomēr ēst arī gribās, vai ne?
Speciālisti iesaka sākt ar pamatīgu par un pret argumentu izvērtēšanu, pirms mainīt esošo situāciju, un pa punktiem noteikt, kas un kur Tu vēlies būt. Kad jau redzēsi, kur Tu gribi būt, izvēlies virzienu un sastādi darbības plānu, kam Tu pieturēsies turpmākos 3 gadus. (Nebrīnies, labs nāk ar darīšanu 😉 ) Ar vārdu “pieturēties” tiek domāts – peldēt pret straumi, nevis kā baļķim pa straumi, patstāvīgi un pastāvīgi paaugstināt savu zināšanu līmeni, krāt pieredzi, stāžu un parādīt, ka Tu vari.
Aplūkosim spožās nākotnes karjeras atslēgas mirkļus:
Pacietību un veiksmi sevis meklējumos! 🙂