Tiklīdz tu redzi sevi no malas un spēj sevi kritiski izvērtēt – cik daudz lieku iespraudumu izmanto, cik ilgi klusē starp faktu izklāstīšanas, kur patiesībā ir vērsts tavs skatiens u. tml. – uzreiz saproti, kas ir jāmaina, lai kļūtu par lielisku oratoru/ runasvīru, kurš “paņem” auditoriju jau pirmajā minūtē.
Tomēr viena lieta ir tad, kad veic tavas publiskās uzstāšanās ierakstu, otra, kad tu pats veic savas runas ierakstu. To ir vērts darīt pirms svarīgu darbu aizstāvēšanas, lielākām publiskām uzstāšanās reizēm, piemēram, pirms izlaiduma runas teikšanas vai pirms kopsapulcēm darbā (šis vairāk attiecināms uz intravertām personām, kurām ir grūti “atvērties” un izpausties publikas priekšā).
Izglītības nozarē šo lielākoties praktizē lektori un skolotāji, kuri pasniedz kursus un lekcijas tālmācībā (attālināti), lai saprastu, cik skaļi runāt, kur stāvēt, kādas mīmikas vai žestus izmantot/neizmantot. Šī ir ļoti vērtīga pieredze, jo tu kļūsti par skolotāju pats sev. Šādā veidā tu ne tikai uzlabo savas uzstāšanās prasmes, bet arī labāk apgūsti sevis kontrolēšanu stresa situācijās.
Papildus, sevis ierakstīšana audio vai video formātā palīdz vieglāk apgūt mācību vielu. 2017. gada maijā Indiānas Universitātē tika publicēts pētījums par skolēnu mācību procesa optimizēšanu (uzlabošanu) un vielas apgūšanas produktivitātes celšanu, izmantojot tehnoloģijas. Pētījums ilga 8 mēnešus.
!!! Lai gan pētījums tika veikts par pamata auditoriju izvēloties mūzikas klases skolēnus, to var attiecināt uz visiem izglītības novirzieniem un uz dažādām cilvēka vecuma grupām.
Kā izrādījās, tie jaunieši, kuri ierakstīja un analizēja savu uzstāšanos (t. sk., noklausījās ierakstu), mācību vielu apguva par 48% vairāk un labāk, nekā tie, kuri vienkārši lasīja grāmatas/ iepazinās ar mācību vielu ierastā veidā. Viens izskaidrojums ir tāds, ka tas, ka viņi dzirdēja/ redzēja sevi no malas motivēja uzstāties un runāt labāk, otrs – šiem jauniešiem labāk attīstījās dzirdes uztvere un uzlabojās atmiņa (gluži kā citiem ir fotogrāfiskā atmiņa). Tas ir tāpēc, ka dzirdot audio ierakstus, mums gribot negribot galvā rodas noteiktas ainas par dzirdēto, mēs iztēlojamies, kā tas notiktu realitātē. Tādā veidā mēs iemācamies vielu ar vizualizācijas palīdzību.
Avoti:
– Zimmerman, J. (2005). Effects of periodic self-recording, self-listening, and self- evaluation on the motivation and music self-concept of high school instrumentalists
– Fixmer, Dylan D. (2017). The effect of self-evaluation, self-recording along with self-listening, and modeling on 2nd graders’ melodic singing accuracy