Un tā, kas un kā tad Tev īsti ir jādara?
Ja esi X paaudzes pārstāvis, tad Tev bijis tas gods redzēt un piedzīvot Interneta rītausmu un visu viņa spožo attīstības ceļu, ļoti īsā laika periodā. Ja mēs salīdzinām šodienas situāciju ar pāris gadus neseno laiku, tad jāsaka, esam visai izdevīgās pozīcijās. Straujā tehnoloģiju attīstība sniedz mums neskaitāmas iespējas un privilēģijas, kuras tikai ir jāsaredz un jāprot izmantot. Tomēr ir daļa studentu, kuriem šīs tehnoloģijas var nodarīt vairāk ļaunuma nekā nest labumu.
Kad Tu mācies kontroldarbiem/ eksāmeniem, noteikti nevēlies, lai Tev novērš uzmanību. Tomēr vienkāršāk ir pateikt “nē” nekā patiesi to izdarīt. Facebook, Draugiem, Instagram, Linkedin, Snapchat u.c. sociālās vietnes, kā arī sarakstes SMS, Whatsup, Messanger, …) ir visvieglākais veids, kā Tevi, kaut uz daļu sekundes, bet izsist no sliedēm. Lai patiesi tev nekas netraucētu, izslēdz ne tikai telefona skaņu, bet arī visus paziņojumus, kurus saņem, t.sk., arī datora paziņojumus. Iespējams vislabāk ir ieslēgt Lidojuma režīmu, lai būtu pavisam drošs par uzmanības nenovēršanu.
Protams, ir lietas, kuras vajag pārbaudīt internetā, mēs nesakām, ka no tā ir jāatsakās pavisam. Bet Tev ir jāiemācās kontrolēt sava vēlme, visu laiku ielūkoties atvērtajā sociālā tīkla lapā. Ja nu ir pavisam slikti un nekādi nespēj atteikties, iesakām izmantot Website Blocker (Beta) vai Stay Focused, kas pieejams [Google] Chrome.
Ir pārbaudīta metode, ka tiešām ar visu tikt galā. Pirmām kārtām, izmēģini tādu metodi – “laika rezervēšana mācībām”. Tev ir jāsaprot, ka sava laika plānošana ir ļoti svarīgs process, lai mācīties būtu viegli un ar prieku, nevis grūti un ar negatīvām emocijām. It īpaši šī laika rezervēšana noder tad, kad Tev ir “elles nedēļa” – darbu vairāk kā saprašanas un, šķiet, arī laika. Tev ir jāiemācās salikt pa prioritātēm savus darbus un katram piešķirt savu laiku!
Lai to paveiktu, teorētiski, Tev visi darbi jādara pēc tāda kā taimera. Ar modinātāja/ hronometra/ smilšu pulksteņa palīdzību, Tev jāuzņem laiks, kuru Tu velti konkrētam darbam. Atceries, ja viens darbs, kurš teorētiski nevar aizņemt vairāk par vienu stundu Tava laika, reāli aizņem vairāk pat kā divas stundas, Tu viņu pildi ļoti neefektīvā veidā. Meklē produktīvāku veidu, kā to paveikt, lai ekonomētu savu laiku un paveiktu vairāk/ ātrāk.
Visiem jau sen zināma lieta, tomēr reti kurš patiešām pievērš reālu uzmanību šim faktam. Vide, kurā atrodies noteikti ietekmē Tavas darba spējas. Citam vieglāk mācīties četrās sienās, citam – parkā/ mežā/ bibliotēkā/ kafejnīcā/ autobusā… Tavai mācību videi ir jābūt maksimāli ērtai, ne tikai vizuāli baudāmai, bet arī fiziski ērtai. Citam tā ir ļaužu pilna telpa, no kuriem viņš spēj super ātri atslēgties, citam tieši pretēji – nepieciešams 90% klusums. Personīgi mūs iedvesmo klasiskā mūzika, dabas skaņas vai kāds lirisks gabals. Bet skaties, lai šis iedvesmojošais izpildījums nav tas, kurš Tevi pamazām ieaijā 😉
Daļēji šis punkts ir līdzīgs punktam Nr.3, tomēr tas ir pelnījis, lai par viņu parunātu atsevišķi. Un viss tikai tāpēc, ka agri vai vēlu, Tava ideālā mācību vide apniks un būs nepieciešama jauna iedvesmas vieta. Vietas maiņa ir arī veselīga, jo arī zemapziņai nepieciešamas izmaiņas. 2010.gadā Hoffpost koledža veica pētījumu par efektīvākajiem veidiem, kā studentiem iemācīties vielu. Tajā atklājās, ka šāda alternatīvas vietas esamība pozitīvi ietekmē informācijas saglabāšanu. Atmiņas ir saistītas ar spēcīgām emocijām, līdz ar to, ja jaunā vieta Tevī radīs pozitīvas un krāsainas sajūtas, Tava atmiņa strādās efektīvāk – uzņemtā mācību viela/ informācija tiks produktīvāk izmantota.
Neatkarīgi no tā, kuru karjeras ceļu izvēlēsies, šobrīd Tu esi vienā laivā ar pārējiem. Nekad nenoniecini savu vienaudžu spējas, īpaši sarežģītu uzdevumu risināšanā, jo to, ko neredz viens, redzēs cits – no cita skatu punkta, tomēr ar atšķirīgiem viedokļiem, beigās nonāksiet pie vienotas atbildes. Tas pats attiecas uz darbu dalīšanu – neuzņemies visu izdarīt viens, kaut esi pārliecināts, ka Tu visu zini un vari. Krietni produktīvāk būs, ja gaidāmā eksāmena jautājumus sadalīsiet savā starpā, piemēram, kopā ir 20 jautājumi, atkarībā no grupas lieluma, sadali pa 2-3 jautājumi katram. Vēlāk sanāciet kopā, izrunājiet. Tā informācija krietni labāk iegaumēsies.
Vai Tu zināji, ka mācoties katru dienu, bet pa drusciņai ir efektīvāk, nekā visu nakti dienu pirms ieskaites? Tas ir tādēļ, ka tā informācija, kura tiek uzglabāta pakāpeniski, tiek attiecīgi arī strukturēta, lai tad, kad nepieciešams, to varētu efektīvāk izmantot. Vairāk par šo tēmu vari izlasīt šeit: https://www.nytimes.com/
Izmēģini! Visas nedēļas garumā, katru dienu 1 stundu velti mācībām, t.sk., arī brīvdienās, tad nedēļu uztaisi pauzi un pēc tam atkal atkārto vielu. Šāda tehnika tiek piekopta vairākās ASV koledžās, tā studentu neapgrūtina ar pārlieku daudz informācijas. Kādēļ smadzenēm ir vieglāks tieši šis mācīšanās veids, pat pēc vairākiem pētījumiem, nevienam nav skaidrs 🙂
Iespējams, tas ir tādēļ, ka smadzenes tikko iegūto informāciju, kvalitatīvi spēj apstrādāt vien pēc laika, kā arī atkārtošana aizpilda tās vietas, kur informācijas trūkst un pievieno jaunu. Tas ir kā mācīšanās pašmotivators. Tieši tāpat ir ar aizmiršanu – kad Tu kaut ko aizmirsti, Tu atkārto, tādā veidā ielīmējot atpakaļ to, kas pazudis. Kad būsi atkārtojis, otrreiz neaizmirsīsi!
Kopsavilkumā
Nav labāka veida kā apgūt jaunu vielu, patstāvīgi to mācoties, respektīvi visu laiku. Protams, tas nav nekāds jaunums. Tomēr nav absolūti nekādas vajadzības mocīties vienu nakti pirms ieskaites, lai kaut ko atcerētos. Tas nav tavu nervu un miega vērts. Ieskaites ir svarīgas, tomēr veselība svarīgāka. Ieskaites var nokārtot pēc tam, veselību nav tik viegli atgūt.
Ja zini arī citus veidus, kā mācīties gudri, nevis grūti, raksti zemāk komentārā! Iespējams Tavs viedoklis papildinās rakstu! 😉