5 izcili stāsti ar morāli

Kādu dienu fermā dzīvojošā pele ievēroja, ka saimnieks ir uzstādījis peļu slazdu. Pele šos satraucošos jaunumus izstāstīja vistai, aitai un govij, bet viņas tikai atbildēja: “Peļu slazds – tās ir tavas problēmas, uz mums tās neattiecas!” Pēc kāda laika peļu slazdā trāpīja čūska. Viņa, cenšoties izlauzties, iekoda saimnieka sievai.  Saimnieks, cenzdamies sievu izārstēt, uzvārīja viņai vistas zupu. Pēc tam nokāva aitu, lai būtu ar ko pabarot tos, kuri brauca ciemos pie slimnieces. Beigās nokāva arī govi, lai būtu ar ko barot pie bēru mielastā.
Bet pele visu šo laiku sēdēja maliņā, caur caurumu sienā vēroja notiekošo un domāja par lietām, kuras nekad ne uz vienu neattiecas.

Morāle: Ja kaut kas tevi neskar tieši, nedomā, ka tas tevi neskars vispār.

Dižens vanags sēdēja uz koka, vienkārši atpūtās un pilnīgi neko nedarīja. Garām leca mazs zaķītis. Ieraudzīja vanagu un jautāja:
– Drīkst es tāpat kā Jūs, sēdēšu un neko nedarīšu?
– Protams, kāpēc gan ne, – atbildēja vanags.
Bet te pēkšņi, nez no kurienes, uzradās ruda lapsa, paķēra zaķīti un apēda to.

Morāle: Lai sēdētu, vienkārši atpūstos un neko nedarītu, tev ir jāatrodas ļoti, ļoti augstu.

 Trīs vīri pārcilāja akmeņus. Vienam no viņiem pajautāja: “Ko tu dari?”
Viņš noslaucīja sviedrus no pieres un atbildēja: “Mokos.”
Tad piegāja pie otrā vīra un jautāja: “Un ko tu dari?”
Otrais vīrs uzlocīja piedurknes un atbildēja: “Naudu pelnu.”
Tad piegāja pie trešā vīra un jautāja arī viņam: “Bet ko tu šeit dari?”
Vīrs paskatījās augšup un atbildēja: “Baznīcu ceļu.”

Morāle: dzīve ir piepildīta un ar jēgu tikai tiem, kas seko savam mērķim.

 Fermā saslima zirgs. Vetārsts, apskatot dzīvnieku, nopūtās:
– Ja no rīta nepiecelsies, es viņu iemidzināšu.
Pienāca rīts, bet zirgs tā arī nepiecēlās. Blakus gulēju ruksis:
– Nu, taču, celies vai mirsi!
Zirgs piecēlās.
Fermeris ieraugot zirgu, iesaucās:
– Tas ir brīnums! To vajag nosvinēt! Par godu šim notikumam, nokausim ruksi!

Morāle: Nelien citu darīšanās! Bet vienmēr atceries stāstu par peli un izvērtē situāciju.

 Taksists ved pilsētā visiem zināmu miljonāru. Galapunktā miljonārs taksistam samaksā tieši tik, cik ir uz skaitītāja un ne centa vairāk. Taksists brīnās:
– Es vakardien Jūsu dēlu vedu, un viņš man atstāja 100 EUR tējasnaudai.
– Bet ko Jūs gaidījāt? Viņam tēvs ir miljonārs, bet es bārenis.

Morāle: Tikai tas, kurš pats nopelna savu naudu, apzinās to patieso vērtību.