Uzreiz teikšu kā ir – karjeristi nav īpaši iecienīti cilvēki nevienā kolektīvā. Tomēr viņi no tā necieš, un turpina ceļu uz savu mērķi, sasniedzot to.
Birojā divi darbinieki strādā vienlīdzīgi, sasniedz viņiem uzstādītos mērķus, abiem ir liels potenciāls, un abi uzkavējas darbā pēc darba laika. Vienmēr izpilda visus ieplānotos dienas darbus u  cītīgi pieturās pie savā plānotājā ierakstītā plāna. Aktīvi piedalās korporatīvajos pasākumos, izrāda iniciatīvu.

Tomēr tikai viens no viņiem kļūs par nodaļas vadītāju vai uzņēmuma direktoru, otrs turpinās darbu ierastajā režīmā. Bet kas par lietu? Kādēļ tāda netaisnība? Elementāri! Viens ir savas nozares profesionālis, otrs vienkārši darbaholiķis.

Cilvēki, kuriem ir skaidrs darbību plāns, lai sasniegtu savu mērķi, šajā gadījumā, karjeras izaugsmi, vienmēr sasniedz to, ko vēlas. Nepārliecība par saviem spēkiem biedē un traucē pat viscentīgākajam un darbu mīlošākajam darbiniekam. Šādi cilvēki baidās pat uzlikt sev augstāku mērķi, kā ierasts, jo domā, ka nesasniegs to, tāpēc nav vērts censties.

Lai piepildītos kārotā vēlēšanās vai uzstādītais mērķis tiktu sasniegts, nepieciešams to arī riktīgi vēlēties un atcerēties, kamēr plāns vai vēlēšanās nav pierakstīta uz papīra, sienas, somas vai jebkur citur, galvenais Tev vienmēr redzamā vietā, tā ir tikai ideja, fantāzija, domas lidojums! Vēlēšanās ir patstāvīgi jāredz, tā ir jājūt, tā ir jāiedomājas jau realizēta, un ideālajā gadījumā – ir jāizstrādā stratēģisks darbības plāns. Visgrūtākais – nekad neatkāpties no apņemšanās un vienmēr atcerēties par rezultātu. Sākumā, protams, nē, iespējams, būs grūti, jo nebūs vajadzīgās pieredzes un zināšanu. Tāpēc tikai cītīgi strādājot un apgūstot jaunas iemaņas, ar kuru palīdzību parasti arī notiek kāpiens pa karjeras kāpnēm un personības izaugsme, Tu spēsi sasniegt savu lielo amatu.

Galvenais ir pareizi salikt savas prioritātes pa plauktiņiem un novērtēt savus spēkus, potenciālu un spēju pārvarēt savu slinkumu (jo bieži vien karjeristi ir vientulīgi cilvēki, viņiem nav laika, vai ir ļoti maz, sporta zālēm, ēst gatavošanai un citām izklaidēm). Augt un attīstīties kā personībai arī ir vienlīdz svarīgi. Un, jo augstāka ir latiņa, jo augstāk cilvēks augs un augstāk kāps pa karjeras kāpnēm. Visvērtīgākā karjeristu īpašība ir tālredzība. Ļoti bieži karjeristi sākumā strādā nevis dēļ naudas, bet lai gūtu viņiem tik vitāli svarīgo pieredzi un zināšanas.

Stratēģiskā domāšana, pārī ar tālredzību, ir tās īpašības, kuras ir obligātas ikvienam vadītājam. Laikā, kad lielākā daļa kolēģu žēlojas par mazajām algām, karjeristi turpina cītīgi strādāt. Apmeklē apmācības, nodarbojies ar pašizaugsmi un iegūtās zināšanas maksimāli izmanto turpmākajā darbā. Arī intuīcija ir neatņemama daļa karjeras pacēlumā, turklāt, tie, kas riskē, sasniedz vairāk. Tikai riskam jābūt saprātīgam, pārdomātam. Attīsti intuīciju, loģisko un racionālo domāšanu, un Tu pat stresa situācijās reaģēsi mierīgi un būsi spējīgs visu atrisināt neizsvīstot pat vienu pili.

Īpašības, kuras atšķir izpildītājus no karjeristiem – patstāvība, intuīcija, pašpārliecība un uzņēmēja apņēmība. Izpildītājs vienmēr no kaut kā baidās, nav īsti pārliecināts par sevi un to, ko var paveikt, un bieži vien viņiem trūkst patstāvīgas domāšanas. Viņi dzīvo un strādā pēc rakstītiem noteikumiem, vienmēr pieturās iepriekš sastādītam plānam. Ar šādiem cilvēkiem ir ļoti viegli vadīt un tos uzreiz var pamanīt, pat tad, ja tikko esi sācis strādāt jaunā uzņēmumā. Bet par vadītājiem un līderiem tomēr jau biežāk piedzimst. Neapšaubāmi, viņu spējas var attīstīt, bet pārsvarā tās ir atkarīgas no personības. Personība atkarīga no vides, kādā auga. Šie cilvēki ir apveltīti ar tādām rakstura īpašībām, kā harisma, neatlaidība, pašpārliecība, temperaments.

Ja esi nolēmis kļūt par pirmklasīgu karjeristu, vienmēr atceries, ka Tev tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas. Galvenais, Tev pašam ir jātic savam mērķim un nav jāklausās, ko citi saka, lai atrunātu (tas es par skaudīgajiem un tiem, kas nevēlas Tevi redzēt kā savu priekšnieku). Tici saviem spēkiem un saskati iespējas, jo ticība (un te es nerunāju par reliģisko ticību), ambīcijas un pašpārliecība ir vissvarīgākās dzinēja daļas, kuras rada kustību, neskatoties uz apkārtējiem trokšņiem.