– Kā jūs domājiet, cik sver šī glāze?
Šajā mirklī auditoriju pāršalca čuksti, jo visi samulsa, sāka rēķināt un prātot.
– Aptuveni 200 grami! Nē, grami 300, laikam! Vai pat visi 500! – sāka izskanēt studentu versijas.
– Es gan tik precīzi nezinu un neuzzināšu, kamēr nenosvēršu. Bet šobrīd tas nav nepieciešams. Mans jautājums ir šāds: kas notiks, ja es vairākas minūtes šo glāzi turēšu šādā pozīcijā?
– Nekas!
– Jā, nekas briesmīgs nenotiks, – atbildēja profesors. – Bet kas notiks, ja es šo glāzi turēšu izstieptā rokā, piemēram, 2 stundas?
– Roka sāks sāpēt!
– Un ja visu dienu?
– Jūsu roka notirps, sāksies spēcīgi muskuļu krampji un paralīze. Iespējams, vajadzēs doties uz slimnīcu, – teica viens no studentiem.
– Vai, jūsuprāt, glāzes svars mainīsies, ja es visu dienu to vienkārši turēšu?
– Nē! – studenti samulsuši atbildēja.
– Kas ir jādara, lai visu šo situāciju izlabotu?
– Glāze vienkārši ir jānoliek atpakaļ uz galda! – viens no studentiem smejoties atbildēja.
– Precīzi! – priecīgi atbildēja profesors. – Un tieši šādi arī dzīvē viss notiek. Padomā pāris minūtes par kādu problēmu un tā uzreiz būs klāt. Padomā par to vairākas stundas, un tā sāks Tevi “iesūkt”. Ja domāsi par to visu dienu, tā Tevi paralizēs.
Par problēmu drīkst un var domāt, bet kā likums, tas Tevi nekur nenovedīs. Tās “svars” nemazināsies, ja Tu visu laiku par to domāsi. Tikt galā ar problēmu var vienīgi kaut ko darot. Atrisini to vai noliec malā. Nav jēgas nēsāt sev līdzi tādu smagu akmeni, kas Tevi paralizē citos darbos.