Aizvadot Biznesa vadības koledžas 21. izlaidumu, aicinājām uz sarunu Ingu Grantovsku – 2014. gada BVK absolventi. Sarunājāmies par notikumu gaitu pa šo laiku, karjeras pavērsieniem, atmiņām un mītiem par izglītību.

Pastāsti, ko un kādā laika posmā Tu studēji BVK?
Laikā no 2012. līdz 2014. gadam studēju Tūrisma un viesnīcu servisa programmā.

Kāpēc izvēlējies studēt tieši  šo programmu – Tūrisma un viesnīcu serviss?
Pamatā tāpēc, ka jau tad šajā jomā strādāju. Patiesībā biju strādājusi jau kopš vasaras darbiem 15, 16 gadu vecumā. Līdz ar to viesnīcu vidē biju izgājusi cauri visiem posmiem – no trauku mazgātājas un istabenes, līdz recepcijai un administratora darbam. Stājoties augstskolā, es strādāju mazā 4 zvaigžņu viesnīcā un primāri gribēju bagātināt zināšanas, jo darbs, ko darīju man ļoti patika un apmierināja. Un studiju laikā nomainīju darba vietu, nokļūstot jau daudz lielākā uzņēmumā. Tiesa gan iepriekš arī vidējo izglītību biju ievirzījusi šajā gultnē – Rīgas Tūrisma tirdzniecības skolā (red. -tagad Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums).

Studēji latviešu vai ārzemju plūsmā? Cik bieži tev bija iespēja apmeklēt klātienes nodarbības?
Studēju latviešu plūsmā ar iespēju apmeklēt klātienes nodarbības svētdienās. Manuprāt, visā studiju laikā nokavēju tikai 1 lekciju (smejas). Es vienmēr pacentos izkārtot darba dienas/ maiņas tā, lai svētdienās tiktu.

Saprotu, ka paralēli studijām Tu arī strādāji? Vai Tava ikdiena arī šobrīd ir saistīta ar šo nozari?Jā, vistiešākajā nozīmē. Būtībā visa mana darba pieredze saistīta tikai ar Tūrisma un viesnīcu nozari. Studiju laikā strādāju Jūrmalā, bet dzīve visu sakārtoja tā,  ka sanāca nomainīt darba vietu. Nu jau gandrīz divus gadus strādāju SIA “Mogotel”, kam Latvijā šobrīd ir 8 viesnīcas, kas atpazīstamas kā “Wellton” un “RixWell” zīmoli. Šajā laika posmā šeit esmu izaugusi trīs posmos – iesākumā biju vecākā administratore vienā no tīkla viesnīcām, vēlāk nokļuvu rezervāciju nodaļā un šobrīd esmu Pārdošanas speciāliste darbā ar korporatīvajiem klientiem un tūrisma aģentūrām. Tātad: tas ir darbs ar esošajiem klientiem, saziņa ar tiem, jaunu klientu piesaiste, biežas tikšanās, viesnīcu prezentācijas. Interesanti, ka tieši mēnesi pēc BVK absolvēšanas sāku strādāt jaunajā darba vietā – varbūt Diploms nostrādāja (smejas).

Vai paralēli studējot un strādājot vienā nozarē, darbā juti progresu savās zināšanās, klientu apkalpošanas prasmēs un vispār – izpratnē par to, ko līdz šim biji darījusi tikai pēc pieredzes?
Ar mani ir tā, ka tas, ko daru man patīk un ir sirdslieta. Un tas, ko es ieguvu šeit, bija kā papildus stimuls, grūdiens. Viena lieta ir pārdot produktus un pakalpojumus recepcijā, otra – to redzēt no iekšpuses – pakalpojuma tapšanas procesu, kā tas izskatās no Mārketinga un pārdošanas nodaļu skatu punkta. Jā, grāmata no vienas puses ir teorija, bet vienlaikus tajā ir aprakstītas reālas situācijas, un arī lekcijās vienmēr runājām tieši par reāliem piemēriem. Piemēram, docētāja Iveta Dembovska – brīnišķīgs cilvēks un fantastiska savā jomā. Palikušas atmiņā lekcijas, kurās diskutējām, domājām līdzi grāmatā sniegtajiem piemēriem, paralēli saistot tos ar savas pieredzes situācijām. Tas deva profesionālāku pieeju tam, ko es darīju un daru arī šobrīd.

Kas bija Tavas prioritātes izvēloties augstskolu?
Man svarīgākais, protams, bija studiju programma. Pēc tam iepazinos ar tām skolām, kas piedāvā Tālmācību, lai varu apvienot ar darbu.

Ņemot vērā šīs lietas un  lielo augstskolu skaitu Latvijā, kāds bija galvenais iemesls izvēloties tieši BVK?
Pirmkārt, man svarīga bija Tālmācības studiju forma, kā jau teicu. Turklāt tādā veidā tā ir iespēja ne tikai iegūt akadēmisko grādu, bet reālu pieredzi – izejot abas prakses, plus strādājot. Otrkārt, skatījos arī atrašanās vietu pilsētas centrā, lai varu izbraukāt. Tolaik apvienojot šīs vajadzības nemaz nebija tik daudz iespēju, no kā izvēlēties.

Ko vari teikt par uzskatu: “Studijas Tālmācībā nav īsta augstākā izglītība un tās kvalitāte ir apšaubāma, ņemot vērā reto kontaktēšanos ar docētājiem un lielo elektronisko darbu apjomu”?
Es nepiekrītu šim mītam. Kāpēc? Redzi, ja Tu tiešām gribēsi studēt un kaut ko iegūt sev, Tu ieliksi savu enerģiju un spēkus. Pirmkārt, šeit nav kā lielā universitātē, negribu nevienu nopelt vai aizvainot, taču piekritīsi – tur Tevī grūž iekšā lielu apjomu teorijas, dažkārt pat svešvalodā. Šeit ir izvilkts galvenais, rēķinoties un zinot, ka students ir ieinteresēts savā izglītībā, pats lasa materiālus, pats pilda ieskaites un ir ieguvējs tikai pats. Otrkārt, BVK grāmatas ir sarakstījuši docētāji profesionāļi, kas ir praktiķi, zina savu nozari un virzību.

Protams, nevar noliegt, ka visās lietās ir skepse, noliedzēji, un tā tas būs. Tikai ir atšķirība, vai mācās, lai dabūtu “kaut kādu” darbu, vai mans gadījums – es zinu, ko es gribu, uz ko eju un kāpēc studēju tieši to. Protams, nav viegli, jo viss ir tikai uz paša gribasspēka un pleciem iznesams, bet motivācija virza!

Ko vari teikt par docētāju darbu – viņu radošumu, klātienes nodarbību kvalitāti retajās reizēs, kad tikāties,  iespēju sakontaktēties maksimāli ātri un bieži?
Man personīgi nekā nepietrūka. Cits variants, protams, ir tad, kad atnāc pēc naktsmaiņas, kad sēdi un saproti, ka neko nesaproti (smejas). Bet kopumā – es neatceros nevienu lekciju, kurā man būtu bijis garlaicīgi, jo docētāji tiešām prot paskaidrot, uzdot jautājumus tā, lai domātu līdzi, piedāvā savus piemērus. Vēl jo vairāk, ja esi gatavojies un izlasījis grāmatu, jo lekcijas uzbūve ir balstīta grāmatas tematos. Un es tā arī vienmēr mācījos – grāmatā – savā “studiju kladē” – iekrāsoju un atzīmēju visu svarīgāko. Un reiz, kad turpināju krāsot un mācīties, mans vīrs prasīja: “Tev jau tur viss ir Boldā izcelts, ko tur vēl vispār var iekrāsot papildus?” (smejas).

Kas ir Tavs vērtīgākais studiju laika ieguvums, ko paņēmi līdzi savā dzīvē, neskaitot diplomu, protams?
Vērtība jau ir viss – laiks, kas šeit pavadīts, zināšanas, teorijas apvienošana ar praksi. Iespēja iziet abas prakses- redzēt šo nozari no tā skatu punkta, kad es esmu pakalpojuma piedāvātājs, pat pakalpojuma izveidotājs. Es diemžēl zinu vairākus paziņas, kas augstskolu beidz ar nopūtu – “beidzot tas ir galā!” Bet man tā nebija. Šobrīd, ejot šad tad garām augstskolai, tiešām gribas ienākt ciemos.

Tas tiesa, parasti šo saka labākajā gadījumā par pamatskolu vai vidusskolu. Vai Tu nāc ciemos? Kas rada šīs sajūtas?
Jā, cenšos (smaida).  Emocijas – sajūtu līmenī kaut kas uz šejieni “velk”. Un ja augstskola tādas rada – ko vairāk vajag!

Vai atminies arī kādu kuriozu vai tieši otrādi –  smagu un šaubu pilnu, tomēr pārvarētu posmu studiju laikā?
Kopumā studiju process man asociējas ar nepārtrauktām pozitīvām atmiņām. Neesmu pārliecināta par to, vai konkrētā situācija ir saucama par kuriozu, bet sava veida pārsteigums tas bija. Kāda semestra sākumā saņemot studiju grafiku un grāmatas, īpaši nepievērsu uzmanību grāmatu un saraksta atbilstībai. Toreiz līdz ieskaitei bija palikušas 3-4 dienas, darba dēļ agrāk nebiju pievērsusies konkrētajam priekšmetam. Bet izskatot grāmatas – sapratu, ka man nemaz nav atbilstošā materiāla, kura ieskaite bija paredzēta svētdienā. Protams, sazinoties ar BVK, meitenes bija ļoti pretimnākošas un sarunājām, ka ieskaiti nokārtošu vēlāk. Es apzinājos, ka arī jums ir daudz darba un, ka visticamāk kārtojot “skolas somas” visiem studentiem, mana grāmata bija kaut kur noklīdusi. Esmu priecīga, ka viss tika atrisināts un mums visiem bija iespēja par to pasmaidīt.

Vai tu ieteiktu arī draugiem, paziņām studēt BVK? Kāpēc?
Ne velti jau šobrīd brālis šeit studē. Un es pati arī atnācu un studēju kopā ar draudzeni! Šeit būtu vietā pateikt paldies, visiem, kas bija saistīti ar BVK laiku. Pirmkārt, studiju atbalsta centra meitenēm par smaidu un pretimnākšanu, par risinājumiem un palīdzīgu roku. Otrkārt, docētājiem, lektoriem par ieguldīto darbu un brīnišķīgajām lekcijām. Treškārt, koledžai kopumā – ko noteikti veido kolektīvs. Tā ir atmosfēra un vieta, kurā ir vēlme atgriezties, nākt ciemos, un apsvērt iespēju studēt atkal. Bez kolektīva pozitīvās attieksmes, kas ieskauj BVK, jūs nebūtu tādi, kādi esat!

Kas jaunajiem studentiem – strādājošajiem, sportistiem, ceļotājiem, jaunajiem vecākiem – tomēr būtu jāņem vērā un jāsaprot, izvēloties Tālmācības studiju formu – kas tev bija lielākais un grūtākais izaicinājums BVK studiju gaitās?
Nenoliedzami, pienāk apstākļi, kas piespiež domāt – turpināt vai apstāties? Man šāds lūzuma punkts bija 4. semestris (red. – priekšpēdējais), kad bija jāiet otrā prakse. Ikdienas studijas, darbs, privātā dzīve… Liekas, ka jau ej sev pretī, lauz sevi. Šādos mirkļos vissvarīgākais ir apstāties, saņemties un galvenokārt – blakus esošo cilvēku atbalsts! Mani tuvie mani atbalstīja un neļāva nolaist rokas. Taču, ja citādi nevar – nāciet uz Studiju atbalsta centru – šeit vienmēr parunāsies un atradīs risinājumu. Piespiediet sevi, padoties ir viegli, bet atkal atsākt – bieži vien neiespējami!

Varbūt ir kāds novēlējums koledžai, mācībspēkiem vai citiem studentiem?
Es novēlu BVK turpināt augt, būt tikpat pozitīviem un enerģijas pilniem, neapstāties pie sasniegtā, bet gūt izaugsmi it visā, ko jūs darāt!

Esošajiem un topošajiem BVK studentiem – jūs esat nonākuši, vai nonāksiet vietā, kas radīs jaunu skatu uz lietām. Novēlu – izturību, rast sevī spēku, jo tālmācības studijās zināšanas gūstat no tā, cik daudz paši ieliekat studijās, cik daudz laika un cik daudz uzmanības tām veltāt. Šī ir īstā vieta tiem, kas vēlas apvienot darbu, ģimenes dzīvi un studijas, turklāt atliek laika arī hobijiem.

Liels paldies Tev, Inga! Un noslēgumā – neliels atjautības uzdevums – “Tas katru dienu ir mums priekšā, bet mēs to neredzam – kas tas ir?”
Iespējas. Iespējas un nākotne.