Komunikācija – tas, kas valda pār mūsu pasauli. Tās ir arī vienas no svarīgākajām prasmēm, kuras ir jāapgūst, lai veidotu veiksmīgu karjeru un dzīvi kopumā. Nav nozīmes, vai Tu vēlies būt brīvāks sarunā ar citiem cilvēkiem, vai vienkārši skaisti pasniegt savas idejas darbā, mūsu atlasītie padomi ir universāli.
Vai kad satiec paziņu un saki, ka esi priecīgs viņu redzēt, Tavas rokas ir sakrustotas uz krūtīm? Vai Tu saki kolēģim, ka uzmanīgi klausies viņā, bet ar skatienu esi ieurbies telefonā vai pleķī uz sienas? Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbildēji ar “jā” – Tev noteikti ir jāpievēršas ķermeņa valodas kontrolēšanai. Mūsu žesti sarunas laikā izstāsta vairāk par reālo situāciju, nekā mēs pasakām skaļi. Jā, nav nekāds atklājums. Tomēr, kamēr mums neiebaksta ar pirkstu problemātiskajā vietā, mēs tam nepievēršam uzmanību. Iemācies kontrolēt savus žestus!
“Eee”, “mmm”, “nuuu” – šie droši vien ir populārākie parazītvārdi no kuriem noteikti būtu jāizvairās. Ja ar šo vārdu palīdzību centies tik vaļā no neveiklām pauzēm sarunas laikā, tad zini – Tu šo situāciju padari vēl briesmīgāku. Sāc ar šo vārdu izsekošanu savā runā, lai fiksētu tos un tiktu no tiem vaļā uz visiem laikiem. Bet neveiklās pauzes iztiks bez šim iespraudumiem, jo tās nemaz nav tik uzkrītošas, kā šķiet.
Situācijas, kad mēs uzsākam sarunu ikdienā sastopamas ļoti bieži. Un ir labi, ja Tu jau no dabas esi komunikabls un neciet no noslēgtības. Tomēr cilvēkiem, kuri apzinās šo savu mīnusu un baidās no situācijas, kas pēkšņi iestājas klusums, jo iepriekš uzsāktā tēma izrunāta, ir ieteicams sagatavot pāris rezerves sarunas tēmas. Daži piemēri par ko runāt:
– Ģimene
-Profesija
– Izklaide
– Vaļasprieks
– Sapņi
Šo tēmu apkopojums izveido īpašu formulu – FORD (family, occupation, recreation, dreams), kuru izmanto arī daudzi lielie oratori. Pajautā savam sarunas biedram jebko par kādu no šīm tēmā vai vairākas (visā sarunas gaitā, nevis visu uzreiz 🙂 ), un Tu pat nemanīsi, cik strauji attīstās šī interesantā saruna.
Tikai nestāsti, ka Tev nav neviena stāsta, ko pastāstīt! Nevar būt, ka Tev ir tik garlaicīga dzīve vai ar Tevi nekas nenotiek. Reizēm stāsti Tev pašam šķiet ievērības nevērtīgi, tomēr sarunas biedrs to iespējams vēl nav dzirdējis un viņam būs interesanti. Bet Lī LeFevera grāmata “Māksla skaidrot” Tev noteikti palīdzēs šajā procesā un iemācīs stāstošanu jeb story telling.
Ja Tev vairāk nav ko stāstīt, sāc uzdot jautājumus, piemēram, kādi ir sarunas biedra plāni vasarā, kā viņam sokas darbā, kā klājas bērniem utt. Iedomājies sevi sarunas biedra vietā un padomā, kādi būtu tie jautājumi uz kuriem Tu vēlētos atbildēt. Izdomāji? Tad uz priekšu!
Tāpat arī nebaidies pārjautāt, ja kaut ko nesadzirdēji pietiekami skaidri vai baidies pārprast. Tas ir daudz labāk, nekā no sākuma pateikt “Oho!” un tikai pēc tam saprast, ka Tev prasīja par mīļāko filmu.
Mēs zinām, ka Tev ĻOTI patīk savs viedtālrunis, tomēr nedari tā, ai par to uzzina arī Tavs sarunu biedrs. Esam pārliecināti, ka nav nekā briesmīgāka (gandrīz) par situāciju, kad Tu kaut ko cītīgi stāsti, dalies iespaidos un pārdzīvojumos, bet Tavs sarunas biedrs ieurbies telefonā. Tev tas nešķiet briesmīgi? Tad iedomājies sevi tā cilvēka vietā, kurš azartiski runā.
Kā jau zināms, auditorija var būt viena, tomēr katrs klausītājs – atšķirīgs. To var sastādīt mūsu draugi apvienojumā ar paziņām, kaimiņiem, kolēģiem un pirmo reizi satiktiem cilvēkiem. Tikpat labi, tā var sastāvēt tikai no skolas mācībspēkiem. Tomēr vienu varam pateikt droši – Tavam runas veidam/ stilam ir jābūt pieskaņotam gan auditorijai. Nevar izmantot vienu un to pašu intonāciju, toni, žestus, pat tekstus visām auditorijām. Piemēram, Tu taču neizmantosi sarežģītu leksiku bērnudārza audzēkņu priekšā vai slengu lektoru klātbūtnē.
Noteikti esi dzirdējis tādu teicienu “Nelej ūdeni”, tad lūk, pie šī teiciena pieturies arī ikdienā. Cilvēku var nokaitināt ne tikai tas, ka Tu nespēj izteikt savu domu skaidri un saprotami, bet arī viņam nesaprotamā leksikā. Ja Tev prasa, kādā krāsā ir mākoņi, tad tā arī saki – zili, nevis sāc stāstīt, kas šai dabas parādībai piešķir šādu krāsu, tikai sarunas beigās nosaucot krāsu.
Ja Tu jau šobrīd sarunas laikā sāc iedomāties sevi sarunas biedra vietā, var teikt, ka pusi mācības jau esi apguvis un Tavas komunikācijas spējas ir labā stāvoklī. Šāda līdzjušana un iejušanās cita ādā sarunu padarīs brīvāku un ne tik saspringtu, kā arī nolīdzina tos negludumus, kas rodas, kad jūsu viedokli nesakrīt.
Šī ir svarīgākā lieta, lai saruna noritētu veiksmīgi, bet Tavas komunikācijas spējas tiktu novērtētas kā ļoti labas. Klausīties nozīmē tiešām klausīties un sadzirdēt, ko Tev stāsta. Jā, tas ne vienmēr ir viegli, tomēr praktiski vienmēr atmaksājas. Turklāt, ja Tev paveiksies satikt tikpat izcilu klausītāju, jūsu saruna noteikti būs aizraujoša.
Protams, ne visiem mums piemīt labas komunicēšanas spējas, kas automātiski nozīmē arī to, ka katram no mums ir savas metodes, ka mēs nonākam pie labvēlīga sarunas iznākuma. Droši rakstiet tās zemāk komentāros. Apskatīsimies, cik dažādas mēdz būt šīs metodes!